Nākamajā dienā mēs nobraucām 86 km deviņās ar pusi stundās. Pieklājīgi, ņemot vērā, ka pa kalniem. Bet pilnīgi mierīgi varēja arī vairāk, par laimi, nevajadzēja. Augstuma kāpums pēc GPS - 1500 metri.
Vietnam 6 - Cycling
[vairāk]
Tēja un termoss ir ierasta lieta, bet mikromiskaste - tikai viesnīcās
Režģi uz logiem, lai gan nav pirmais stāvs
Var arī pastrādāt. Numurs, starp citu, ir divistabu, lai gan gulta viena - divguļamā
No ārpuses
Pavisam no ārpuses
Brokastīs fo bo un zirņu asni, ļoti garšīgi
Šis ir Fo Bo, ja nu kāds aizmirsis
Arī mašīna nav vajadzīga, lietussargs ir
Interesanta zīme
Flīzes Vjetnamā ir ļoti skaistas, esmu kļuvis par fanu
Zigzags
Zaļums, migla, slapjš, sāka līt lietutiņš
Šī ir solītā klasiskā plāksnīte ar datiem par tiltu
Bet šis ir motobaiku tilts. Neslikti, ne?
Nezin kāpēc barjera, varbūt maksas ceļš. Redzēju tādu vienreiz, mums to pacēla, neapturēja.
Zosis skatās uzmanīgi
Tante lasa gurķus no kokiem
Tāpat kā mēs ābolus
Finieri taisa
Upīšu te ir bezgalīgi daudz
Atkal interesanta zīme, reti sastopama
Man šķiet, ka tas ir banāns
Stabi un purvi ir visuresoši
"Cūka dzīvo šeit", vēlāk apskatot šo foto, man pateica kāds vjetnamietis. "Cūka ir garšīga," teica cits
Varbūt tas ir mango koks. Bet varbūt arī nē
Luksus klases būdiņa un satelīti
Es te dzīvotu
Franči uz motobaikiem
Jāsaka, ka mūsu velobrauciena laikā eiropiešu sejas mēs nebijām redzējuši vispār. Šie ir pirmie satiktie vairāku dienu laikā, ja neskaita velolohus mikriņā. Motobaiks viņiem saplīsa, labo. Vēl redzējām kaut kādu jokdari uz saliekamā ričuka, viņam respekts.
Šādi cilvēki vienkārši nevarēja nepadzīt amerikāņus
Tilts, suns
Pods ar skatu uz rīsu terasēm, ļoti jauki. Dirš un priecājies par dabu
Jūs ko, domājāt, ka šajā rakstā nekā interesanta vairs nebūs? Kļūdāties. Pēc daudzu lūgumiem, visšokējošākais un briesmīgākais ēdiens, ko esmu apēdis Vjetnamā, un vispār spēcīgākais iespaids un šausmas, kādas piedzīvotas.
Kurš nav dzirdējis, bet uzminēs, kas tas ir?
Pareizi, tas ir vārīts pīles embrijs
Es ar vārdnīcas palīdzību iztulkoju "olas, pīle, mazgāt izgrieztu uz āru". Pēc četru tādu olu notiesāšanas gandrīz uz āru izgriezos es pats. Pēc tam vjetnamiešiem prasīju, viņi tiešām to ēd un pat mīl. Arī es apēdu, vienīgi neapetītelīgākās daļas atdevu sunim, kas zemāk redzams foto.
Saimniece vārdā Tama (Tam) un sunītis, kas man palīdzēja apēst olas
Tante mēģināja man paskaidrot, ka nevajag pasūtīt to, ko esmu pasūtījis, turklāt ļoti ilgi, bet es esmu ietiepīgs psihs. Nenožēloju neko. Vairs jūsu nervus nebojāšu.
Šis ir tamarinds, tāds koks
Protams, tas ir "nektārs", nevis sula, proti, dzēriens ar cukuru un uzlabotājiem. Bet garša interesanta, tikai pārāk sātīga - bieži nepadzersi, un arī pārāk salda. Ir aizdomas, ka tēja iepriekšējā ierakstā bija tieši no tamarinda, bet to var saprast tikai pēc koksnes krāsas, nevis pēc garšas.
Pamatīgi dubļi
Šis arī ir rets gadījums, kad mēs ieraudzījām sunīšus, kas paredzēti ēšanai
Es zināju, ka Āzijā ēd suņus, bet biju lasījis tikai par Koreju, tur īpašu šķirni štopē iekšā. Kā izrādījās, Vjetnamā apēd visus. Visi vjetnamieši, kuriem jautāju, teica, ka suņi esot garšīgi. Es suni neapēdu, bet pagaršotu, ja sanāktu. Varat rakstīt vēstules ANO, ja jums tas nepatīk. Uzskatīt, ka suņi ir labāki par cūkām, govīm, trušiem, zirgiem un briežiem, manuprāt, ir dubultstandarti, liekuļošana un slima psihe. Ja jūs vispār neēdat gaļu vai vismaz neēdat zīdītājus, to es vēl varu saprast, bet izcelt suņus no citiem dzīvniekiem tikai tāpēc, ka tie jums ir mājdzīvnieki, nevis ēdiens - tas ir rietumu kultūras fašisms un šaurpierība.
Sagatavoja finieri
Finiera paradīze
Atlikumus dedzina
Mordoras krāteri
Galdi arī smuki, pat būdiņās
Interesants tilts
Viesnīca patrāpījās pa ceļam tuvāk brauciena beigām, bet mēs jau bijām nomērķējuši uz pilsētu
Uz motobaikiem brauc arī trijatā
Skolēni
Ārkārtīgi rets gadījums - tualete ir apzīmēta, turklāt rietumnieciski, kā WC
Ved kazu
Nogurušais es
Atkal ārkārtīgi rets gadījums - kaut kas līdzīgs miskastei
Kafija bundžās, a la ASV. Kafija bez piena, pastipra
Vjetnamiešu nepabeigtie megalīti
Atkal es
Skats no megalīta
Tik pieklājīgi Vjetnamā izskatās tikai trīs ēku kategorijas: skolas, partijas un viesnīcas
Es te dzīvotu!
Apmetāmies pirmajā pagadījušajā viesnīcā
Viesnīcā bija kerhers, un ričuki tika nomazgāti
Iekšā šiki, tiesa gan, arī viesnīca dārgāka nekā parasti
Pat dzīvas zivtiņas zem statujām
Fojē
Nemainīgā tēja
Viesnīcā vakarā es ļoti ilgi un pamatīgi runājos ar darbinieku, labu čali vārdā Khuong (Kuonjs). Tas ir vienīgais vārds, kuru vjetnamieši nesaprata, kad es viņiem to nosaucu. Man šķiet, ka viņam arī bija 28 gadi, bet viņš bija par veseliem 20 cm īsāks nekā es, par ko pāris reizes pajokoja. Ilgi es viņam kāru makaronus uz ausīm par Latviju, rādīju bildes aifonā, izjautāju par Vjetnamu. Runāja viņš normāli, bet ar zvērīgu akcentu. Nezinu, cik daudz viņš saprata no maniem stāstiem, es taču arī runāju ar zvērīgu akcentu, tikai krievu. Kuonjs teica, ka pilsēta aiz viesnīcas ir miljona lielumā, bet Vikipēdija par šo jautājumu ir noskaņota skeptiski. Par ko vēl mēs ar viņu runājām, uzzināsiet nākamajā rakstā.